Dvēseļu saikne nav jāgaida; jūs to varat izveidot katrā sastapšanās reizē, izdarot ikdienas izvēles.
“Ikviena dzīva būtne pastāvīgi mainās. Patiesībā izaugsme un pārmaiņas ir dzīvības pamatā. Tāpēc, ja vēlaties patiesi dzīvas attiecības, ļaujieties izaugsmei un pārmaiņām, vēl vairāk – iedrošiniet izaugsmei un pārmaiņām sevi, partneri un attiecības. Māksla ir pastāvīgi iepūst attiecībās jaunu elpu tā, lai tas būtu gan jautri un aizraujoši, gan vairotu mīlestību un uzturētu saikni.”

Lasīt tālāk…

Lai dzīvotu un priecātos, ir vajadzīgas tikai divas lietas – dzīvot un priecāties. Un nevajag uzdodiet sev stulbus jautājumus.
1920. gadu vidū jauns ebrejs ieradās pie slavenā Ņujorkas rabīna un paziņoja, ka vēlas studēt Talmudu.
-Vai jūs zināt aramiešu valodu? – jautāja rabīns.
– Nē.
– Un ebreju valodā?
– Nē.
– Vai bērnībā mācījāt Toru?
– Nē, Rebbe. Bet jūs neuztraucieties. Es pabeidzu Bērklija filozofijas nodaļu un tikko aizstāvēju disertāciju par loģiku Sokrata filozofijā. Un tagad, lai aizpildītu baltos plankumus manās zināšanās, es gribu nedaudz iemācīties Talmudu.
-Tu neesi gatavs mācīties Talmudu, – sacīja rabīns. – Šī ir visdziļākā grāmata, ko cilvēki ir sarakstījuši. Taču, ja tu uzstājat, es tev sarīkošu testu loģikas pārbaudei. Ja izturēsi, tad es tevi mācīšu.
Jauneklis piekrita, un rabīns turpināja..

Lasīt tālāk…

Karls Gustavs Jungs
IEVADS
Ārsta darbā ar nervu slimniekiem jau sen esmu pamanījis, ka bez daudzajām cilvēka psihes individuālajām at­šķirībām pastāv arī tipiskas atšķirības. Līdz ar to pir­mām kārtām izdalāmi divi krasi atšķirīgi tipi, kurus esmu nosau­cis par introverto un ekstraverto tipu.

Aplūkojot dzīves ritumu, redzam, ka viena cilvēka likteni gal­venokārt nosaka viņa ārējie interešu objekti, turpretim otra likteni vispirms viņa paša iekšējā dzīve. Bet tā kā mēs zināmā mērā esam pakļauti novirzēm uz vienu vai otru pusi, tad dabiski, lietas uztveram un saprotam tā, kā tas rak­sturīgi tipam, pie kura paši vairāk vai mazāk piederam.

Lasīt tālāk…

Aizenka teorija balstās ne tikai uz pētījumiem psiholoģijā, bet arī ģenētikā, un pēc viņa domām divas trešdaļas no personības var izskaidrot ar ģenētiskajiem faktoriem. Pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Aizenks veica apjomīgu pētījumu, kurā piedalījās tūkstošiem cilvēku, un faktoranalīzes ceļā noskaidroja vairākas personības iezīmju dimensijas, kuras pirmo reizi viņš apraksta 1947. gadā savā grāmatā “Personības dimensijas” (Eysenck, 1947). Pirmā no šīm dimensijām ir ekstraversija-introversija, un tās skaidrojums ir ļoti līdzīgs tam, ko ir sniedzis Jungs. Izteikti ekstravertu cilvēku raksturo sabiedriskums, atvērtība, skaļums, impulsivitāte, bezrūpība, aktivitāte, možums, uzstājīgums, dominēšana, iespaidu meklēšana, savukārt izteiktu introvertu raksturo kautrīgums, klusums, nesabiedriskums, emocionāla rezervētība, atturība saskarsmē, izvairīšanās no impulsīvas rīcības un riska, priekšrokas došana labi sakārtotai dzīvei. Pēc Aizenka domām, šo dimensiju nosaka ģenētiski determinēti ierosas un aiztures (kavēšanas) procesi galvas smadzenēs.

Lasīt tālāk…