Iziet temperamenta noteikšanas testu.
Aizenka teorija balstās ne tikai uz pētījumiem psiholoģijā, bet arī ģenētikā, un pēc viņa domām divas trešdaļas no personības var izskaidrot ar ģenētiskajiem faktoriem. Pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Aizenks veica apjomīgu pētījumu, kurā piedalījās tūkstošiem cilvēku, un faktoranalīzes ceļā noskaidroja vairākas personības iezīmju dimensijas, kuras pirmo reizi viņš apraksta 1947. gadā savā grāmatā “Personības dimensijas” (Eysenck, 1947). Pirmā no šīm dimensijām ir ekstraversija-introversija, un tās skaidrojums ir ļoti līdzīgs tam, ko ir sniedzis Jungs. Izteikti ekstravertu cilvēku raksturo sabiedriskums, atvērtība, skaļums, impulsivitāte, bezrūpība, aktivitāte, možums, uzstājīgums, dominēšana, iespaidu meklēšana, savukārt izteiktu introvertu raksturo kautrīgums, klusums, nesabiedriskums, emocionāla rezervētība, atturība saskarsmē, izvairīšanās no impulsīvas rīcības un riska, priekšrokas došana labi sakārtotai dzīvei. Pēc Aizenka domām, šo dimensiju nosaka ģenētiski determinēti ierosas un aiztures (kavēšanas) procesi galvas smadzenēs.
Otro personības dimensiju viņš nodēvē par neirotismu-emocionālo stabilitāti. Cilvēkus ar augstu neirotismu raksturo nervozums, nemiers, vainas izjūta, zems pašvērtējums, iracionalitāte, drūms garastāvoklis, emocionālā nenoturība, kautrīgums, biežas garastāvokļa svārstības, tendence kļūt bēdīgam, sarūgtinātam, emocionāli jūtīgam. Aizenka pētījumi rāda, ka šie cilvēki bieži cieš no dažādiem ar nervu sistēmu saistītiem traucējumiem. Emocionāli stabilus cilvēkus raksturo mierīgums, izteikta stresa noturība, sīkstums, briedums un labas spējas adaptēties. Aizenks neirotisma-emocionālās stabilitātes dimensiju saista ar veģetatīvo nervu sistēmu, ko veido simpātiskā nervu sistēma, kas stimulē orgānu darbību un aktīvās enerģijas izlietošanu, un parasimpātiskā nervu sistēma, kas palēnina orgānu darbību un sekmē barības vielu uzņemšanu un uzkrāšanu. Starp abām sistēmām ir jābūt zināmam līdzsvaram. Pēc viņa domām, dažiem cilvēkiem šo sistēmu līdzsvars ir labāks, un viņi pat ļoti ekstrēmās situācijās spēj saglabāt mieru, kamēr citi cilvēki pat pie mazākajām problēmām kļūst ļoti nervozi.
Aizenks arī analizēja neirotisma-emocionālās stabilitātes un ekstraversijas-introversijas dimensiju saistību ar dažādiem psiholoģiskajiem traucējumiem. Aizenks arī piemin, kā viņa izvirzītie četri personības tipi ir līdzīgi temperamenta tipiem, ko izvirzīja Hipokrāts. Augsts neirotisms un augsta ekstraversija atbilst holēriskajam temperamenta tipam. Augsts neirotisms un zema ekstraversija atbilst melanholiskajam tipam. Zems neirotisms, augsta ekstraversija ir raksturīga sangvīnajam tipam, un zems neirotisms, zema ekstraversija piemīt flegmātiskajam temperamenta tipam (Eysenck, 1947).
70. gadu beigās Aizenks iegūst datus no psihiskās palīdzības iestādēm un tos analīzē kopā arsavu sievu Sibilu. Tas ļauj viņam personības teorijā iekļauj vēl vienu personības dimensiju, proti, psihotismu(Eysenck & Eysenck, 1976). Augsti psihotisma dimensijas rādītāji nenozīmē, ka cilvēks ir psihotisks, bet, ka var demonstrēt īpašības, kas ir raksturīgas psihotisma izpausmēm, piemēram, aizdomīgumu, grūtības sadzīvot ar realitāti, naidīgumu, cietsirdību, emocionālo vēsumu, egocentriskumu.
Izmantoti materiāli:
Ervīns Čukurs
Promocijas darbs psiholoģijas doktora grāda iegūšanai psiholoģijas zinātņu nozarē klīniskās psiholoģijas apakšnozarē. “Psihoterapeitu kreativitātes un personības iezīmju saistība ar psihoterapeitu klientu simptomu izmaiņām.”
LATVIJASUNIVERSITĀTES pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.
Iziet temperamenta noteikšanas testu.